Michelin zvaigznes

Cilvēki, kuri interesējas par restorāniem un ir iecienījuši labāko kvalitāti, pavisam noteikti ir dzirdējuši par tādu lietu kā Michelin zvaigznes. Principā šīs zvaigznes ir restorāna kvalitātes rādītājs. Šis nosaukums arī saistās ar automašīnu riepām. Bet kas gan kopīgs automašīnu riepām ar restorāniem? Tālajā 1900. gadā brāļi Mišelini (kuri tolaik nodarbojās tieši ar riepu tirdzniecību), izdomāja izveidot ceļojumu katalogu, kurā varēs lasīt par degvielas uzpildes stacijām, viesnīcām un arī restorāniem. Kataloga mērķis bija likt cilvēkiem biežāk un tālāk kaut kur doties ar savām automašīnām, tādējādi ātrāk nolietojot riepas – attiecīgi jaunas riepas būs biežāk jāpērk, un apgrozījums pieaugs. Sākumā šis katalogs bija tikai Francijā, bet laika gaitā tas sāka izplatīties arī pa citām Eiropas valstīm. 1926. gadā šajā ceļvedī sāka piešķirt restorāniem novērtējumu zvaigžņu formā. Maksimālais iegūstamais Michelin zvaigžņu skaits līdz pat šodienai ir 3 zvaigznes. 3 zvaigznes restorāns var iegūt tad, ja tam ir izcila virtuve un ēdieni, kā arī šo restorānu patiešām ir vērts apmeklēt. 2 zvaigznes pienākas tiem restorāniem, kuros ēdiens ir lielisks, kā arī šos restorānus ir vērts iekļaut savā maršrutā. Savukārt 1 zvaigzni piešķir tiem restorāniem, kuri savā kategorijā ir patiešām ļoti labi. Restorāniem šīs zvaigznes piešķir profesionāli vērtētāji, kuri paliek anonīmi un vairākas reizes apmeklē attiecīgo restorānu (pēc vienas reizes novērtēt objektīvi nebūtu iespējams). Šie vērtētāji savā apmeklējumā novērtē ēdiena kvalitāti, produktu kvalitāti, šefpavāra darbu. Savukārt restorāna interjers, atmosfēra vai apkalpošana netiek ņemta vērā (tieši piešķirot šīs zvaigznes). Šo katalogu izdod reizi gadā, un tad var apskatīt, kurš restorāns ir ieguvis vairāk zvaigžņu vai tieši otrādi – kādu zaudējis. Varbūt, ka ir parādījies kāds pavisam jauns lielisks restorāns tuvākajā apkārtnē. Protams, ka tas ļoti motivē arī pašus šefpavārus un restorāna īpašniekus – iegūt kaut vienu Michelin zvaigzni ir liels gods, un tāpēc ir diezgan loģiski, ka tieši uz to ļoti daudzi tiecas. Ja kāds restorāns pazaudē kādu zvaigzni, tad īpašnieks vai šefpavārs uzreiz var zināt, ka kaut kas nav kā nākas un to mainīt. Šobrīd Michelin zvaigznes piešķir ne tikai Eiropas restorāniem, bet arī restorāniem visā pasaulē. Piemēram, ASV šis ceļojumu katalogs pirmo reizi parādījās salīdzinoši vēlu – tikai 2005. gadā. Turklāt, pašā sākumā tika vērtēti tikai tie restorāni, kuri atrodas Ņujorkā un tās apkārtnē. Turklāt, Michelin katalogs ir diezgan noslēpumains, un rada tādu slepenības auru. Restorānu vērtēšanas process nevienam nav tā īsti zināms (izņemot tos, kuri restorānus vērtē), tāpēc tas piedod tādu papildus asumiņu visam šim pasākumam. Katalogu izdošana nenotiek vienā laikā visur pasaulē. Tas visur notiek reizi gadā, taču ASV šo katalogu izdod oktobrī, bet Francijā to dara februārī. Protams, ka ne gluži katrs restorāns vispār var iegūt šīs zvaigznes – un tas nav tikai ēdiena kvalitātes dēļ. Svarīga ir arī restorāna atrašanās vieta. Lai restorānu varētu novērtēt, tam ir jāatrodas tajā teritorijā, kuru pārklāj šie ceļojumu katalogi. Ja restorāns neatrodas nevienā Michelin katalogu maršrutā, tad to neviens nevērtēs un zvaigznes nepiešķirs. Protams, ka maršruti var mainīties, un kādi jauni restorāni var cerēt uz šīm zvaigznēm. Principā arī Latvijas restorāni neatrodas pareizajos maršrutos, tāpēc arī neviens restorāns nav ieguvis nevienu zvaigzni – kaut gan mums ir tādi restorāni, kuri to spētu.