Senākais pasaules restorāns

Madridē atrodas ļoti sens restorāns, kurš ir atvērts tālajā 1725. gadā. Turklāt, šis restorāns darbojas arī mūsdienās. Restorānu izveidoja franču pavārs Žans Botēns, un pašu restorānu tā arī nosauca – Botēns. Par to, ka šis restorāns ir tik sens var pārliecināties arī vairākos daiļliteratūras un citos mākslas darbos. Piemēram, Hemingvejs šo restorānu ir aprakstījis savos romānos, kā arī šajā restorānā ir arī strādājis Francisko Goija. Arī oficiāli ir apstiprināts (un pat ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā), ka tieši šis ir pats senākais joprojām strādājošais restorāns. Pēc pāris gadiem būs jau 300 gadu kopš šis restorāns darbojas, turklāt, tas vēl joprojām ir diezgan sekmīgs. Arī ēka, kurā šis restorāns atrodas ir ļoti sena. Tā pat ir senāka par pašu restorānu, šī ēka ir celta 1590. gadā. Tajos laikos šajā ēkā izveidoja un atvēra krogu, kurā cilvēki varēja paši gatavot sev ēdienu. Tātad, šajā ēkā jau no pašiem pirmsākumiem ir atradusies iestāde, kura darbojas un ir saistīta ar ēdienu gatavošanu. Pašlaik Botēna restorāna īpašā specialitāte ir krāsnī cepta cūka jeb tā spāniskais nosaukums – končiniljo. Šī cūka tiek pagatavota to grilējot timiānā, ķiplokos un olīveļļā. Protams, tas nav vienīgais labais ēdiens, ko var dabūt šajā vietā. Tur tiek gatavoti ļoti daudzi labi gaļas un arī zivju ēdieni. Taču končiniljo gatavošanai ir nepieciešama īsta malkas krāsns, kā arī tās pagatavošanai tiek izmantota pašreizējā restorāna īpašnieka vecmāmiņas recepte. Varētu domāt, ka šim restorānam ir bijuši ļoti daudz dažādu īpašnieku – ja jau tas reiz darbojas tik ilgi. Taču patiesībā tā nav, šis restorāns ir piederējis tikai divām ģimenēm – īpašnieki, loģiski, mainās, taču restorāns tāpat paliek ģimenes īpašumā. Šobrīd restorāna īpašnieki ir Gonzalesu ģimene, kuri šo restorānu no iepriekšējiem īpašniekiem pirmo reizi ieguva 1930. gadā. Lai šo restorānu varētu iekļaut Ginesa rekordu grāmatā kā ilgāk strādājošo un senāko restorānu, bija jāpierāda, ka tas patiešām ir nepārtraukti strādājis un nav mainījis ne atrašanās vietu, ne nosaukumu. Tas, protams, ir ticis pierādīts, tāpēc viss ir oficiāli atzīts. Kopš tā laika, kad šis restorāns ir oficiāli atzīts par senāko, tā apmeklētāju skaits ir būtiski pieaudzis. Daudzi tūristi, kuri apmeklē Madridi, vēlas doties tieši uz šo restorānu, lai paši baudītu maltīti senākajā pasaules restorānā. Botēna restorāns ir viens no iecienītākajiem apskates objektiem Madridē. Tā kā apmeklētāju skaits ir diezgan liels, tad varētu būt visai grūti tā vienkārši tur ieiet uz uzreiz tikt pie galdiņa, tāpēc tas ir iepriekš jārezervē. Arī ar visu rezervāciju ir jāgaida kāds, lai būtu kāda brīva vieta. Tāpēc, ja dodies uz Madridi un plāno apmeklēt šo restorānu, tad labāk laicīgi pārbaudīt un rezervēt galdiņu, ja tas būs iespējams. Ja viss jau būs aizņemts, tad var arī vienkārši aiziet līdz restorānam un to vienkārši apskatīt – nav jau obligāti tur arī jāēd. Restorāna interjers ir ļoti skaists un romantisks, tā ka tā var būt laba vieta romantiskai tikšanās reizei. Restorānam ir arī sens vīna pagrabs, kurā glabājas daudz labu vīnu. Tos ir arī iespējams nobaudīt restorānā. Kā arī šo vīna pagrabu ir iespējams apskatīt – tajā patiešām var sajust senatnes elpu un noskaņu. Ja ir interese par vēsturi, tad šī vieta noteikti ir jāapskata.

Restorānu tendences

Restorāns ir tāda vieta, uz kuru gribētu aiziet ikviens. Vai vismaz ļoti daudzi, un tam ir vairāki iemesli. Restorāns parasti garantē ēdienu kvalitāti, tāpēc vismaz reizi dzīvē daudzi gribētu nobaudīt ko patiešām kvalitatīvu un izcilu. Vai vismaz paskatīties un paši pārbaudīt vai patiešām restorānos ēdiens ir tās cenas vērts. Ēdiens ir viena no lielākajām baudām – kvalitatīvs ēdiens var mums likt justies ļoti laimīgiem un iepriecināt. Turklāt, restorānos ir iespējams nobaudīt tādus ēdienus, kādus varbūt pats ne reizi nevarēsi pagatavot. Tur ir gan dažādas sarežģītības ēdieni, gan arī smalkas un dārgas sastāvdaļas, kuras pats nemaz nevarētu nopirkt vai arī tās būtu pārāk dārgas vienkāršai ikdienas maltītei. Pie tam – vajag sevi ik pa laikam palutināt ar ko jauku, piemēram, dzimšanas dienā. Restorānos visai bieži var sastapt mazas un pat miniatūras porcijas. Tādējādi ir iespējams pagaršot vairākus neparastus ēdienus un nepārēsties. Arī restorāni iet līdzi laikam un attīstās līdz ar jaunākajām tehnoloģijām. Šobrīd ļoti daudziem restorāniem ir speciālas lietotnes, ar kuru palīdzību cilvēki var gan rezervēt galdiņu, gan izvēlēties ēdienu no ēdienkartes, gan arī saņemt un apmaksāt savu rēķinu. Mūsdienās ļoti daudz kas notiek ar dažādu aplikāciju palīdzību, tā ka iespējams nākotnē visiem restorāniem būs šāda veida aplikācijas vai iespējas. Tas ir daudz ātrāk un ērtāk, nekā zvanīt, lai rezervētu galdiņu, kā arī ēdienu ir iespējams izvēlēties vēl esot mājās. Tā kā pēdējos gados ir pieaugusi veģetārisma, vegānisma un tamlīdzīgu diētu popularitāte, tad arī restorāni tam ir pielāgojušies. Pašlaik gandrīz katrā restorānā ir diezgan liela ēdienu izvēle arī tiem cilvēkiem, kuri uzturā nelieto gaļu vai dzīvnieku valsts produktus. Parādās arvien vairāk dažādu piedevu un garšvielu, tāpēc šie ēdieni ir gan veselīgi, gan garšo labi. Ik pa laikam restorānos parādās arī kaut kas neparasts, kā piemēram, bekons. Bekons kā tāds nav nekas neparasts, taču restorānos to bieži vien izmanto visai neparastos veidos – bieži vien kā piedevu kādam ēdienam vai sastāvdaļai. Restorānos bekonu ik pa laikam varam pamanīt kokteiļos, jūras sālī, zupās un citur. Iespējams, ka tieši restorāns būs vienīgā vieta, kur varēs nobaudīt ko tik interesantu un ikdienā neredzētu. Arī eļļu pasaule ir diezgan daudzveidīga, un restorānā to nebaidās izmantot. Visiem zināms, ka olīveļļa ir ļoti laba, taču šobrīd restorānos izmanto arī citas eļļas, piemēram, ķirbju, sinepju, avokado, kokosriekstu u.c. Izmantojot kādu neierastu eļļu, arī ēdiena garša nedaudz pamainās. Tādējādi ir iespējams radīt jaunas garšu buķetes un parādīt jau ierastos ēdienus nedaudz citā gaismā. Vēl tiek eksperimentēts arī ar jogurtu vai precīzāk – ar grieķu jogurtu. Kā jau zināms, šis jogurts ir bez garšas, tāpēc tas ir piemērots šāda veida eksperimentiem (turklāt tas ir ļoti veselīgs). Arī Latvijā šis jogurts ir ļoti populārs. Būtībā tam tiek piejauktas dažādas garšas, visbiežāk dažādu dārzeņu garšas, piemēram, biešu, ķirbju, burkānu vai tomātu. Un jau kādu laiku ne tikai ēdiena jomā, bet arī dzērienu jomā parādās arvien vairāk vietējo produktu. Piemēram, dažādi Latvijā ražoti vīni var būt kā lieliska piedeva pie dažādiem ēdieniem, ko var baudīt restorānā. Šādā veidā ir iespējams arī nogaršot vietējos dzērienus, lai saprastu vai ir vērts šo dzērienu arī iegādāties pašiem.

Michelin zvaigznes

Cilvēki, kuri interesējas par restorāniem un ir iecienījuši labāko kvalitāti, pavisam noteikti ir dzirdējuši par tādu lietu kā Michelin zvaigznes. Principā šīs zvaigznes ir restorāna kvalitātes rādītājs. Šis nosaukums arī saistās ar automašīnu riepām. Bet kas gan kopīgs automašīnu riepām ar restorāniem? Tālajā 1900. gadā brāļi Mišelini (kuri tolaik nodarbojās tieši ar riepu tirdzniecību), izdomāja izveidot ceļojumu katalogu, kurā varēs lasīt par degvielas uzpildes stacijām, viesnīcām un arī restorāniem. Kataloga mērķis bija likt cilvēkiem biežāk un tālāk kaut kur doties ar savām automašīnām, tādējādi ātrāk nolietojot riepas – attiecīgi jaunas riepas būs biežāk jāpērk, un apgrozījums pieaugs. Sākumā šis katalogs bija tikai Francijā, bet laika gaitā tas sāka izplatīties arī pa citām Eiropas valstīm. 1926. gadā šajā ceļvedī sāka piešķirt restorāniem novērtējumu zvaigžņu formā. Maksimālais iegūstamais Michelin zvaigžņu skaits līdz pat šodienai ir 3 zvaigznes. 3 zvaigznes restorāns var iegūt tad, ja tam ir izcila virtuve un ēdieni, kā arī šo restorānu patiešām ir vērts apmeklēt. 2 zvaigznes pienākas tiem restorāniem, kuros ēdiens ir lielisks, kā arī šos restorānus ir vērts iekļaut savā maršrutā. Savukārt 1 zvaigzni piešķir tiem restorāniem, kuri savā kategorijā ir patiešām ļoti labi. Restorāniem šīs zvaigznes piešķir profesionāli vērtētāji, kuri paliek anonīmi un vairākas reizes apmeklē attiecīgo restorānu (pēc vienas reizes novērtēt objektīvi nebūtu iespējams). Šie vērtētāji savā apmeklējumā novērtē ēdiena kvalitāti, produktu kvalitāti, šefpavāra darbu. Savukārt restorāna interjers, atmosfēra vai apkalpošana netiek ņemta vērā (tieši piešķirot šīs zvaigznes). Šo katalogu izdod reizi gadā, un tad var apskatīt, kurš restorāns ir ieguvis vairāk zvaigžņu vai tieši otrādi – kādu zaudējis. Varbūt, ka ir parādījies kāds pavisam jauns lielisks restorāns tuvākajā apkārtnē. Protams, ka tas ļoti motivē arī pašus šefpavārus un restorāna īpašniekus – iegūt kaut vienu Michelin zvaigzni ir liels gods, un tāpēc ir diezgan loģiski, ka tieši uz to ļoti daudzi tiecas. Ja kāds restorāns pazaudē kādu zvaigzni, tad īpašnieks vai šefpavārs uzreiz var zināt, ka kaut kas nav kā nākas un to mainīt. Šobrīd Michelin zvaigznes piešķir ne tikai Eiropas restorāniem, bet arī restorāniem visā pasaulē. Piemēram, ASV šis ceļojumu katalogs pirmo reizi parādījās salīdzinoši vēlu – tikai 2005. gadā. Turklāt, pašā sākumā tika vērtēti tikai tie restorāni, kuri atrodas Ņujorkā un tās apkārtnē. Turklāt, Michelin katalogs ir diezgan noslēpumains, un rada tādu slepenības auru. Restorānu vērtēšanas process nevienam nav tā īsti zināms (izņemot tos, kuri restorānus vērtē), tāpēc tas piedod tādu papildus asumiņu visam šim pasākumam. Katalogu izdošana nenotiek vienā laikā visur pasaulē. Tas visur notiek reizi gadā, taču ASV šo katalogu izdod oktobrī, bet Francijā to dara februārī. Protams, ka ne gluži katrs restorāns vispār var iegūt šīs zvaigznes – un tas nav tikai ēdiena kvalitātes dēļ. Svarīga ir arī restorāna atrašanās vieta. Lai restorānu varētu novērtēt, tam ir jāatrodas tajā teritorijā, kuru pārklāj šie ceļojumu katalogi. Ja restorāns neatrodas nevienā Michelin katalogu maršrutā, tad to neviens nevērtēs un zvaigznes nepiešķirs. Protams, ka maršruti var mainīties, un kādi jauni restorāni var cerēt uz šīm zvaigznēm. Principā arī Latvijas restorāni neatrodas pareizajos maršrutos, tāpēc arī neviens restorāns nav ieguvis nevienu zvaigzni – kaut gan mums ir tādi restorāni, kuri to spētu.

Kā uzvesties ejot uz restorānu

Dzirdot vārdu restorāns, uzreiz nāk prātā domas par kaut ko dārgu un izsmalcinātu. Lielākā daļa nedosies uz restorānu tādā ikdienas apģērbā, piemēram, vienkāršos džinsos un t-kreklā, līdzīgi kā ejot uz teātri vai operu. Protams, dažādiem restorāniem ir dažādi stili – daži ir pavisam smalki un pieprasa ierasties bez maz vai vakarkleitā, taču ir arī vienkāršāki restorāni, kuros būtu pieļaujams ierasties arī džinsos, un tieši vakarkleita liktos kā dīvaina izvēle. Arī restorāna apmeklēšanas laiks un iemesls ir svarīgs apģērba izvēlē. Ja uz restorānu dodas pusdienās, tad vakarkleita arī nebūs tā pareizā izvēle. Ja restorānā bauda vakariņas, svinot kāda drauga dzimšanas dienu, tad gan būtu labi saposties. Ja vēlies aizvest kādu pagaidām svešu cilvēku uz restorānu, tad galvenais ir noskaidrot šī cilvēka ēšanas gaumi – ne visos restorānos ir pieejami veģetārie ēdieni. Ja esi noskatījis restorānu, uz kuru vēlies doties, tad vēlams rezervēt galdiņu. Parastās kafejnīcās lielākoties ir iespējams atrast brīvu galdiņu, ja pēkšņi izdomā uz turieni aiziet, taču ar restorāniem var būt citādāk. Tāpēc par to labāk padomāt jau laicīgi. Ierodoties restorānā uz tikšanos, kavēt nebūtu vēlams. Vislabāk ir tad, ja vīrietis ierodas restorānā pirmais, taču mūsdienās uz tādām lietām parasti nepievērš tādu uzmanību. Ja nu vienīgi kādos īpaši smalkos un saviesīgos pasākumos. Kad ierodies restorānā, tad garderobē vienmēr ir iespēja atstāt mēteli vai kādas citas liekas mantas. Restorāna zālē neviens nekad neiet ar cimdiem, cepurēm, mēteļiem, lietussargiem, iepirkuma maisiņiem vai ko tādu. Protams, ja uz restorānu atnāk sieviete un vīrietis, tad vīrietim ir jāuzvedas attiecīgi etiķetei, piemēram, jāpalīdz sievietei apsēsties, novilkt mēteli utml. Protams, mūsdienās šāda veida etiķetes ne vienmēr cilvēki ievēro, taču tas tomēr būtu vēlams. Ja dodies uz biznesa tikšanos restorānā, tad vajadzētu pameklēt atbilstošu informāciju par etiķeti un uzvedību šādās tikšanās reizēs, lai neizgāztos potenciālo sadarbības partneru acīs. Arī tad, ja pats tā īsti nepievērs uzmanību šādām lietām, ir liela iespēja, ka cilvēks, ar kuru kopā esi atnācis tomēr to ievēro, un neradīsies tas labākais iespaids. Ir reizes un situācijas, kad šādām lietām tomēr ir jāpievērš uzmanība. Pasūtot ēdienu, nav vēlams izvēlēties pašus lētākos vai pašus dārgākos ēdienus. Vispareizāk būtu ļaut pirmajam izdarīt pasūtījumu tam, kurš ir bijis restorāna apmeklēšanas iniciators – tad ielūgtais cilvēks (it īpaši, ja cilvēki savā starpā nav ļoti labi pazīstami) varēs aptuveni orientēties ar to, kādās cenās var izvēlēties ēdienu. Arī ēšanas procesam ir daudz dažādu noteikumi, piemēram, kā lietot salvetes, ko drīkst darīt un ko nedrīkst. Ja esi restorānā ar tuviem cilvēkiem, tad visticamāk nav vajadzības to visu ievērot. Taču, ja vakariņas ir ar nezināmiem cilvēkiem, tad vēlams būtu iegaumēt vismaz pāris pamatlietas. Taču arī draugu lokā nevajag uzvesties gluži kā mājās – tas tomēr ir restorāns un ir jāpiemērojas vispārējai gaisotnei un atmosfērai. Restorānos Latvijā un daudzās Eiropas valstīs ir pieņemts atstāt dzeramnaudu. Ja dodies uz kādu eksotisku valsti, tad vispirms ir jānoskaidro vai tur ir pieņemts dod dzeramnaudas, jo dot dzeramnaudu vietās, kur tas nav pieņemts var būt pat aizvainojoši. Katrā ziņā ne visi restorāni ir ļoti smalki, un ne visos vajadzīgs ievērot visas smalkās etiķetes normas. Būtībā daudz kas atkarīgs no kompānijas un situācijas.

Interesanti un neparasti restorāni

Restorānu apmeklēšana bieži vien cilvēkiem ir īpašs notikums. Tas pārsvarā ir tāpēc, ka restorānos maltītes ir diezgan dārgas, un ikdienā apmeklēt restorānus var tikai retais. Tāpēc bieži restorānus apmeklē kādos svētkos vai atzīmējot kādu svarīgu notikumu. Taču pasaulē ir arī vairāki neparasti restorāni, kurus būtu vērts apmeklēt arī kādā parastā dienā – tikai tāpēc, ka tajos ir kas neparasts vai oriģināls. Bruklinā (ASV) atrodas viens interesants restorāns ar nosaukumu EAT – šajā restorānā ir noteikums, ka ēšanas laikā nedrīkst runāt. Principā šajā restorānā nebūs iespējams tā īsti sarunāties ar otru, bet tur var kopīgi baudīt klusumu un ēdienu. Šādas klusās ēdienreizes gan tur nav katru dienu, bet gan reizi mēnesī, tāpēc galdiņš ir jārezervē diezgan savlaicīgi. Kādā citā ASV vietā – Manhetenā – atrodas kāds ļoti neparasts restorāns (lai neteiktu vairāk). Šajā restorānā arī vienu reizi mēnesī tiek rīkotas vakariņas, kurā apmeklētāji ir kaili. Tieši tā – atnākot uz restorānu ir jānovelk pilnīgi viss un tā arī jābauda vakariņas. Vienīgi nedrīkst aizmirst paņemt līdzi kādu dvielīti vai ko citu, uz kā sēdēt – lai tas tomēr nebūtu pārāk nehigiēniski. No ārpuses šo maltīti vērot nav iespējams, jo restorānam ir tonētie logi. Ja esi iecienījis nūdistu pludmali, tad arī var paspēt apmeklēt šo restorānu – galvenais atzīmēt kalendārā, kura tad ir tā diena, kad šīs vakariņas notiek. Ja ir apnikusi vienmēr laipnā apkalpošana restorānos un citās sabiedriskās vietās, tad var pamēģināt Dick’s Last Resort restorānus, kas arī atrodas ASV. Šī vieta ir īpaša ar to, ka tur darbā pieņem rupjus un nepieklājīgus oficiantus – jo rupjāks esi, jo lielāka iespēja tur dabūt darbu. Viesmīļu nepieklājība parasti izpaužas ar to, ka apmeklētājiem var iemest sejā salveti vai šķīvi nevērīgi uzmest uz galvas, vai arī piešķirt priekšautus vai cepures ar ne pārāk patīkamiem tekstiem. Kā par brīnumu, šiem restorāniem ir diezgan liels pieprasījums, un cilvēku tur vienmēr ir daudz. Laikam jau tomēr cilvēkiem ir tā vēlme pēc kaut kā citādāka un atsvaidzinoša. Arī Japānā ir ne viens vien neparasts restorāns. Viens no tiem ir restorāns, kurā viss ir noformēts grāmatas Alise Brīnumzemē stilā. Piemēram, galdi šajā restorānā ir tasīšu formā, tur ir diezgan tumšs apgaismojums, oficiantes ir pārģērbtas par stāsta varoni Alisi, kā arī restorāna ieeja izskatās kā ieeja truša alā. Tur viss ir izdekorēts līdz pat smalkākajām detaļām. Ja ir vēlme pēc kaut kā nedaudz spocīgāka nekā Alise Brīnumzemē, tad var apmeklēt restorānu New Lucky – tas ir ierīkots vietā, kur agrāk atradās kapi, taču restorāns ir noformēts tādā kapsētas stilā. Restorānā, piemēram, aiz restēm atrodas zārki, kurus var apskatīt ēdot vakariņas. Savukārt Amsterdamā, kas atrodas nedaudz tuvāk Latvijai, ir atrodams restorāns, kur vakariņas varat ieturēt viens pats – nav nepieciešama kompānija. Pilnīgi visi galdiņi ir paredzēti tieši vienam cilvēkam. Parastā restorānā ēst vienatnē droši vien būtu nedaudz dīvaini, taču šajā restorānā tas ir vienīgais veids kā to darīt. Visur pasaulē ik pa laikam parādās dažādi neparasti restorāni, lai vairāk piesaistītu cilvēkus. Mūsdienās ir diezgan grūti izdomāt ko oriģinālu, taču, ja tas ir izdevies, tad parasti šie restorāni ir diezgan populāri un apmeklēti.

Augstas klases restorāni visā pasaulē

Restorānu pasaule ir ļoti liela un krāsaina. Ir iespējams apmeklēt gan pavisam parastu restorānu, gan arī var paviesoties ļoti augstas klases restorānos, kur var nobaudīt ko neparastāku un izsmalcinātāku. Protams, ne visiem ir vēlme paēst šāda tipa restorānos, turklāt, tas ir diezgan dārgs prieks. Taču kāpēc gan to nedarīt, ja ir tāda vēlme un iespēja. Pasaulē ir gana daudz augstvērtīgu restorānu, kurus patiešām ir vērts apmeklēt (it īpaši tad, ja ceļojuma laikā gadās būt šai vietai tuvumā). Indonēzijā atrodas Ritz-Carlton Bali kūrorta slavenais un pasaulē pazīstamais restorānu tīkls. Tur ir iespējams nobaudīt kādu interesantu un eksotisku ēdienu no garšvielu ēdienkartes, ir pieejams brīvdabas bārs, kā arī var apmeklēt restorānu, kas atrodas tādā netradicionālā vietā – klintī izcirstā vietā. No visām šī restorāna vietām pavisam noteikti paveras neaizmirstami skati. Kā arī jūras produkti tur ir svaigi un augtākās kvalitātes. Kā arī šajā restorānā piedāvā ēdienkarti gardēžiem – īpaši smalkus, dārgus un retus ēdienus, ko nemaz tik daudzās vietās nobaudīt vis nevarēs. Arī Ķīnā ir viens patiesi smalks restorāns – Guangzhou. Šis restorāns nemainīgi katru gadu iekļūst labāko restorānu sarakstā gan Ķīnā, gan visā pasaulē. Restorāna interjers arī ir neparasts – tam apkārt ir dārzs, kas rada senās Ķīnas atmosfēru. Šajā restorānā pasniedz ēdienu, kurš gatavots pēc tradicionālajām ķīniešu paražām un metodēm. Protams, arī ASV ir augstas klases restorāni, un viens no tiem atrodas Kalifornijā. Spago ir gan ekskluzīvs, gan īpatnējs restorāns. Šajā restorānā ir pabijušas ļoti daudzas Holivudas zvaigznes un, piemēram, Džeks Nikolsons un Šārona Stouna ir vieni no pastāvīgajiem šī restorāna apmeklētājiem. Šajā restorānā tiek rīkoti arī dažādi pasākumi, piemēram, Oskara ceremonijas ballīte, dažādi labdarības pasākumi un slavenību ballītes. Tieši šī iemesla dēļ restorāns bieži vien nav pieejams parastiem apmeklētājiem, jo tas ir rezervēts kādam pasākumam. Londonā atrodas vairāki Gordona Remzija restorāni, un viens no tiem ir Claridge restorāns. Kurš gan nav dzirdējis par slaveno Gordonu Remziju? Ļoti daudzi cilvēki vēlas apmeklēt gan šo, gan citus viņa restorānus, lai nobaudītu garšīgo ēdienu. Claridge restorāns ir iekārtots 30.gadu art deco stilā, tas atrodas ekskluzīvā piecu zvaigžņu viesnīcā, kā arī šajā restorānā ir iespējams pasūtīt speciālus ēdienus vai pat veselu ēdienkarti. Taču parastajā restorāna ēdienkartē visvairāk parādās ēdieni no dažādiem jūras produktiem. Arī Dienvidāfrikā atrodas kāds pasaules klases restorāns – Le Quartier Francais. Principā šis restorāns ir vienīgais augstās kvalitātes restorāns, kurš atrodas Āfrikā. Tajā ir ļoti mierīga un klusa atmosfēra. Pārsvarā ēdienkartē var atrast dažādus dienvidāfrikāņu, malajiešu un franču virtuves sajaukumus. Protams, ka Monako arī būs viena no tām vietām, kur atrodas ekskluzīvs restorāns – kā gan savādāk. Tur protams tādu ir daudz, taču kā viens no labākajiem tiek nosaukts Cafe de Paris. Šajā restorānā tiek uzturēts 20.gadsimta sākuma stils, kā arī ēdienkartē ir sastopama liela ēdienu daudzveidība. Turklāt, šis restorāns strādā diezgan ilgi – līdz pat diviem naktī, tāpēc var nesteidzīgi izbaudīt maltīti. Arī atrašanās vieta tam ir ļoti laba – pats pilsētas centrs. Šo restorānu ir iecienījuši arī daudzi miljonāri, kuri tur iegriežas regulāri, lai baudītu pusdienas un kādu smalku vīna glāzi. Protams, ka visi šie ekskluzīvie restorāni ir diezgan dārgi, taču vienreiz dzīvē ko tādu pamēģināt pavisam noteikti var un vajag.